Brīvības aleja – kinoteātru iela, kādreiz šeit atradās: „Romuva“, „Metropolitain“, „Palas“, „Triumf“, „Odeon“, „Glorija“, „Pasaka“, „Daina“, „Aušra“, „Forum“, „Kapitol“. Šodien tā ir garākā gājēju iela Austrumeiropā.

No toreizējās preses: ,,Mēs kļūstam par Kauņas priekšpilsētu... Žemaišu šoseja tik tuvina, ka ceļojums ar automobili no vienas pilsētas uz citu nebūs ilgāks par iešanu kājām no Brīvības alejas līdz Panemunei.“

Pilsēta, ko dibinājuši Radvilu ģimene. Lielākais dzelzceļa mezgls Lietuvā – ar ogli kurināmo lokomotīvju dēļ pilsētā pat zvirbuļi bija melni. Šeit ir ne tikai dzelzceļš, bet arī, iespējams, vienīgais slepenais militārais aviopasts valstī. Radvilišķi ir lielākais dzelzceļa mezgls ne tikai Lietuvā, bet arī pirms 150 gadiem uzbūvētajā līnijā Liepāja-Romni (Ukraina).

Tiešākais ceļš uz Rīgu, īpaši degšanas ķieģeļi, apstājies pulkstenis un mēmais kinoteātris.Joniški

No toreizējās preses: „Katra Panevēžas pilsētas viesa acis piesaista priekšzīmīgs ielu apgaismojums. Pat pusnaktī iespējams lasīt avīzi. Panevēžas ielas tiek apgaismotas labāk nekā Brīvības aleja vai citas centrālās Kauņas ielas“.

„Vai tāda maza tauta kā lietuvieši var sapņot par neatkarību starp tādiem lieliem imperiālistiem kā krievi un vācieši?“ – George Nathaniel Curzon, Lielbritānijas ārlietu ministrs, 1920.g. Pēc 5 gadiem Lielbritānijas konsuls Cyril Douglas Elphick Kauņā atklāti pravietoja Lietuvai neatkarību tikai uz trijiem gadiem.

“Is it possible that such a small nation as Lithuanians may dream of being independent among such great imperialists as the Russians and the Germans?” – George Nathaniel Curzon Minister of State for Foreign Affairs (Great Britain) in 1920. And 5 years later, in Kaunas, Cyril Douglas Elphick, Consul of Great Britain, openly prophesied Lithuania for no more than three years of independence.