No toreizējās preses: „Mūsu būvdarbiem ir jānostiprina latviešu nacionālais gars“ (Prezidents Kārlis Ulmanis, 1936.g.).
Senāta un Tieslietu ministrijas palāta (pašlaik – LR Valdības nams). Slavenākā Latvijas arhitekta Eižena Laubes projektētas mājas. Neierasta tilpuma daudzdzīvokļu mājas ar birojiem un veikaliem.
Pirmo reizi Rīga kļuva par Latvijas valsts galvaspilsētu 1918.gadā, kad Latvijas pasludināja neatkarību. Lielākā un modernākā no visām Baltijas valstu galvaspilsētām tika saukta par ,,Ziemeļu Parīzi“.
Par monumentālo Senāta un Tieslietu ministrijas palātas projektu arhitekts Fridrichs Skujiņš saņēma augstāko valsts apbalvojumu. Galvenajā vestibilā esošās skulptūras ,,Patiesība" autors Karols Zemdega pats vāca marmoru Itālijā. 20. gadsimta sākumā Rīgā uzplauka Jūgendstils. Visas ielas tika izrotātas ar krāšņām jūgendstila mājām, kuras, iespējams, var redzēt tikai Parīzē un Prāgā. Tādi arhitekti kā Pols Mandelštats un Eižens Laube savus agrīnos mākslas gadus ir veltījuši jūgendstilam.