Žiežmaru pilsētas laukumā divas reizes nedēļā notika zirgu tirgus. Ķieģeļu krogs ar hosteli, ko sauc par austeriju (1845). Ceļojot starp Viļņu un Kauņu, šeit bija iespēja atpūsties, paēst un pārnakšņot. Starpkaru luksusa kinoteātris ,,Aušra“ (1926). Saglabājušies demonstrēto filmu plakāti: ,,Sieviešu nolaupīšana Marokā", ,,Dzīvoja divpadsmit laupītāji". Biļetes maksāja no 20 līdz 50 centiem. Tolaik Žiežmaros bija pat divi orķestri sacentās viens ar otru, arī pašos Žiežmaros bija iespēja iegādāties vijoles. Pilsētas laukumā - tēlnieka A. Jakševičius (1928) Brīvības piemineklis, kas daudzkārt nojaukts un pirms 30 gadiem pārbūvēts. Arī apriņķa valdes ēka, kurā apriņķa iedzīvotāji maksāja nodokļus, bija aprīkota ar aresta telpām. Šodien šeit atrodas Žiežmaru kultūras centrs. Jau 15. gadsimtā tiek pieminēta Žiežmaru muiža, kas piederējusi Lietuvas lielhercogistes valdniekiem. Pirms 90 gadiem muižas ēkā tika izveidota Žiežmaru ziemas lauksaimniecības skola, kas veiksmīgi darbojās līdz pirmajai okupācijai. Mūsdienās muiža ir privatizēta.