1918. – progresa un cerību gads. 16. februāris. Par Lietuvas galvaspilsētu tiek pasludināta Viļņa, kuru joprojām ir okupējuši vācieši, un par pilsētu cīnās gan poļi, gan krievu boļševiki. No tā laika preses: „Visi vēlas Viļņu. Risinājums ir – padarīt Viļņu par miera, nevis strīda objektu.”
Vienlaicīgi tika celta gan bijusī Pasta krājkases ēka, gan Polijas tautsaimniecības banka. Fasādēs izmantotais smilšakmens ir viens no ekskluzīvākajiem akmeņiem, kas tiek iegūts Polijā. Abu ēku interjeru iekārtoja Stefana Batorija universitātes mākslas fakultātes dekāns Ļudomirs Slendzinskis. Kopā ar poļu ekspertu negaidīti atklājām krājkases centrālo fresku, kas līdz šim nav izstādīta apskatei. Tā nav redzama no galvenās zāles, freska atrodas otrā stāva gaitenī. Uz bijušās Polijas tautsaimniecības bankas fasādes saglabājies skulpturāls reljefs, kas bija Viļņas tēlnieka Tadeuša Godziševska diplomdarbs „Fortūna”.
Sociālās apdrošināšanas uzņēmuma ēkā, kas līdz pat mūsdienām nav mainījusi savas funkcijas, tagad atrodas poliklīnika un aptieka. Eksperti kritizē pirmā stāva moderno stiklojumu, kas noslēpj mājas noapaļoto stūri un iznīcināja priekšstatu par ēkas sabiedrisko mērķi, atvērtību.