Mediju bibliotēka
Viļņa (Sabiedriskās ēkas)

1918. – progresa un cerību gads. 16. februāris. Par Lietuvas galvaspilsētu tiek pasludināta Viļņa, kuru joprojām ir okupējuši vācieši, un par pilsētu cīnās gan poļi, gan krievu boļševiki. No tā laika preses: „Visi vēlas Viļņu. Risinājums ir – padarīt Viļņu par miera, nevis strīda objektu.”

Vienlaicīgi tika celta gan bijusī Pasta krājkases ēka, gan Polijas tautsaimniecības banka. Fasādēs izmantotais smilšakmens ir viens no ekskluzīvākajiem akmeņiem, kas tiek iegūts Polijā. Abu ēku interjeru iekārtoja Stefana Batorija universitātes mākslas fakultātes dekāns Ļudomirs Slendzinskis. Kopā ar poļu ekspertu negaidīti atklājām krājkases centrālo fresku, kas līdz šim nav izstādīta apskatei. Tā nav redzama no galvenās zāles, freska atrodas otrā stāva gaitenī. Uz bijušās Polijas tautsaimniecības bankas fasādes saglabājies skulpturāls reljefs, kas bija Viļņas tēlnieka Tadeuša Godziševska diplomdarbs „Fortūna”.
Sociālās apdrošināšanas uzņēmuma ēkā, kas līdz pat mūsdienām nav mainījusi savas funkcijas, tagad atrodas poliklīnika un aptieka. Eksperti kritizē pirmā stāva moderno stiklojumu, kas noslēpj mājas noapaļoto stūri un iznīcināja priekšstatu par ēkas sabiedrisko mērķi, atvērtību.

Ko cilvēki saka?
No acīm un no sirds
Prof. Marija Dremaite,
arhitektūras vēsturniece
Kauņas – Laisves al. un Ģedimina prospekts pilsētnieciski tika modernizēts pēc līdzīga principa, neapbūvētajās vietās radās sabiedriskās ēkas.
Dr. Mihals Pščolkovskis,
arhitektūras vēsturnieks
Mēs redzam starpkaru periodam raksturīgās jūras modernisma iezīmes, populāras Gdiņā. Tas ir kaut kas līdzīgs kuģa mastam, margām. Tiek radīts viegluma iespaids, šķiet, ka ēka paceļas virs zemes. Šī stila ēkas kā kuģi peld pa ielām.
Jolita Kančiene,
Arhitektūras institūta vēsturniece
Maz skolu, ļoti trūka dzīvokļu, situācija neskaidra, laikam Viļņu nāksies pamest. 3. desmitgadē Viļņā tika uzceltas divas skolas, Kauņā – 20.
Mums ir interesants tavs viedoklis
Koplietojiet savu uztraukumu, ja esat jau šajā pilsētā