Telši ir pilsēta uz septiņiem pakalniem – Lietuvas Roma. Uz viena no Viļņas vārdā nosauktajiem pakalniem atrodas Žemaites (bijusī Valanča) ģimnāzija – iespējams, spilgtākais modernisma paraugs ne tikai Žemaitijā, bet visā Lietuvā. Bauhauza skolā ir stikla stūris, kas izgaismo vestibilu, – izcils tā laika risinājums. Skolas tornī ir astronomijas observatorija un meteoroloģiskā stacija, uz jumta – moderns skatu laukums.
Starpkaru periodā pēc neatkarības atgūšanas katoļi pieprasīja pareizticīgajiem, lai atdod baznīcu. Pareizticīgie baznīcu atdeva, bet katoļi samaksāja naudu jaunas baznīcas celtniecībai. Malūnu pakalnā 1935. gadā pacēlās jauna pareizticīgo baznīca, kuras iekšienē bija 19. gs. ikonostass – trīsstāvu altāris.
Uz Zaļā pakalna starpkaru periodā tika uzcelta kokapstrādes jeb amatniecības skola, šodien te ir Viļņas mākslas akadēmijas nodaļa.
Uz lielākā no pakalniem – Insulas – atrodas vecais bernardīniešu klosteris un Telšu katedrāle, kuras būvniecības laikā tika uzskatīts, ka šajā telpā pulcēsies Telšu apriņķa un Žemaitijas muižnieki. Ar bīskapa Justina Staugaiša, Neatkarības akta parakstītāja, pūlēm tika uzcelta bīskapija un kūrija.
Pa ceļam no Telšiem uz Laukuvu atrodas īpašs nacionālās arhitektūras un ciešanu simbols – Raiņu kapela. Šeit Otrā pasaules kara sākumā boļševiki nogalināja gandrīz 80 politieslodzītos, padomju laikā kapliča tika nojaukta un neatkarības gados atjaunota.