Atgriezties atpakaļ maršrutāNo toreizējās preses: „Katra Panevēžas pilsētas viesa acis piesaista priekšzīmīgs ielu apgaismojums. Pat pusnaktī iespējams lasīt avīzi. Panevēžas ielas tiek apgaismotas labāk nekā Brīvības aleja vai citas centrālās Kauņas ielas“.
Lietuvas banka – rotāta ar Juozas Zikaras Jātnieka bareljefu, operāciju zāles kupolu atbalsta 12 atlantu no bronzas. Slimnieku kases. Sākumskola Nr. 3 – tajā laikā modernākā skola Panevēžā. No Panevēžas novada cēlies tēlnieks Juozas Zikaras, radot pirmās lita monētas, uz vienas no tām attēlojis... sivēnu. Starpkaru Lietuvā 7-12 gadu vecuma bērniem sākumskola bija obligāta, vecākiem, kuri neļāva bērniem iet uz skolu, tika uzlikti sodi. Panevēžas banka – otrā Lietuvas bankas nodaļas ēka, kuras projektu izstrādāja Songaila (pirmā – Kauņā). Arhitektūras vēsturniece Jolita Kančienė uzskata, ka mūsdienās pārāk maz uzmanības tiek veltīts mantojuma ēku uzturēšanai. „Nav nekādas izpratnes par to, ka tas ir prestižs, vēstures turpinājums, atmiņas saglabāšana“. No toreizējās preses: „Visi apbrīnoja slimnieku kases namu, taču pārmeta šauru logu dēļ, nams atgādina elevatoru vai munīcijas noliktavu“. Panevēžas šaursliežu dzelzceļa stacijā spēlēs tautas mūzikas kapela ,,Raskila“.
Mazais priesteru seminārs (K. Paltarokas ģimnāzija). Kristus Karaļa katedrāle. Panevēžas meiteņu ģimnāzija (pašlaik – Vytauto Žemkalnio ģimnāzija).
No toreizējās preses: ,,Mazā priesteru semināra ēka - moderna, bet ne grezna", nepaspēja pabeigt līdz pirmajai padomju okupācijai. Kristus Karaļa katedrāles neobaroka fasāde projektēta pēc bīskapa K. Paltarokas iniciatīvas. Interjerā redzami tēlnieka Juozas Zikaras un gleznotāja Jonas Mackevičius darbi. ,,Tam interesantajam templim ir ne tikai sakrāla nozīme, tā ir arī ļoti vērtīga mākslas ziņā. Tādus lietuviešu motīvus neviena svētnīca vēl nav demonstrējusi ”, 1933.g. rakstīja priesteris Kazimieras Jasėnas. Iepazīsimies arī ar bīskapa Kazimieras Paltarokas ievērojamu personību. Pēc vēsturnieka Arūnas Astramskas domām, bīskapam bija liela autoritāte. Pēc kara viņš bija palicis vienīgais bīskaps Lietuvā, viņam sekoja padomju drošība. Redzēsim un dzirdēsim Panevēžas katedrāles ekskluzīvās pneimatiskās ērģeles. Panevēžas meiteņu ģimnāzija, arh. V. Landsbergis-Žemkalnis, kur mācīja Salomēja Nėris. ,,Meitenes viņu ļoti mīlēja, kopēja viņas manieres un apģērbu“, – stāsta muzejniece Jūratė Gaidelienė. Apmeklēsim slavenā Panevēžas pedagoga un valodnieka Petras Būtėnas uzceltu māju, viesojoties pie viņa dēla Donatas. Šaursliežu dzelzceļa stacija. Cukurfabrika. Poļu ģimnāzija („Šviesos“ speciālās izglītības centrs).
Panevēžā tika uzceltas milzīgas, daudzstāvu rūpnieciskās dzirnavas. Graudi tika vesti no Ukrainas, šeit pārstrādāti un eksportēti. Panevēžas cukurfabrikas (arh. Arno Funkas) administratīvās ēkas operāciju zāle atgādina Banku. Pēc vēsturnieka Arūnas Astramskas domām, Starpkaru laikā cukurs bija luksusa prece: ne visi to varēja nogaršot, bet kurš gan varēja – patērēja mēreni. Uzzināsim, kādu slavenu ģimeņu bērni mācījās Panevēžas poļu ģimnāzijā, un dzirdēsim šīs ģimnāzijas pedagoga un slavenā entomologa Valerijonas Straševičius kolekcijas vēsturi. Laikabiedre pediatre Liudvika Knizikevičienė stāstīs par savu ģimeni: viņas tēva vadītā galdnieka darbnīcā tika izgatavotas mēbeles un pat klavieres. Panevēžas šaursliežu dzelzceļa stacijā spēlēs Panevēžas ,,dūdas” – metāla pūšamo instrumentu grupa ,,Aukštyn”. 
