Atgriezties atpakaļ maršrutāVai jālikvidē kopīgās peldvietas un kāpēc, vai uz pludmali drīkst ņemt līdzi fotoaparātus un binokļus, vai vajag glābt slīkstošu kreditoru? Atbildes sūtiet līdz vasaras beigām. (1932, „Lietuvos pliažas”)
Šventojas osta pazīstama jau no kuršu laikiem. Savulaik Šventojā bija 6 saimniecības, virzienā uz Palangu visa jūrmala piederēja grāfam Tiškevičam. 1921. gadā ar šķīrējtiesas lēmumu Šventojas osta tika piešķirta Lietuvai. Pēc Klaipēdas zaudēšanas Šventojas osta kļuva par vienīgo izeju uz Baltijas jūru. Saskaņā ar „mūra Lietuvas” plānu pāris gadu laikā tika uzceltas ne tikai zvejnieku mājas, bet arī skola un modernu villu kvartāls. Šventojā 1934. gadā pirmie Jūras svētki tika svinēti divas nedēļas agrāk nekā Klaipēdā. Tolaik Palangā bija 80 mājas, puse no tām piederēja zemniekiem un dārzkopjiem, pārējās – ebrejiem. Kad šo apvidu nopirka grāfs Mīkols Tiškevičs, Palanga no zvejnieku ciema ar baznīcu kļuva par kūrortu, radās villas – „Romeo” un „Džuljeta”, „Jūras acis”, Buršteinas villa, pirmā Lietuvas prezidenta A. Smetonas rezidence „Baltajā villā”. Iegriezīsimies arī tēlnieka Antana Monča mājā-muzejā.
