Pēc Pirmā pasaules kara beigām latvieši pieteica savas pretenzijas uz Mažeiķiem, un strīds tika atrisināts tikai ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu. Cīņa par Lietuvas-Latvijas robežu ilga 4 gadus.
Lietuvas Bankas ēkas struktūra atgādina atvērušos tulpes ziedu. Art Deco stila interjers. Bijušajā baznīcā ir Merķeļa Račkauska ģimnāzija. Modernās katoļu baznīcas autors ir arhitekts Vītauts Landsberģis-Žemkalnis, taču viņa projekts Mažeiķu iedzīvotājus neiepriecināja. No tā laika preses: „Birģermeistara palīgs no vecas galošas papēža uztaisīja gandrīz glāzes lieluma zīmogu ar uzrakstu – Mažeiķu pilsētas valde – un tā sāka strādāt.” Patlaban šeit atrodas Mažeiķu pilsētas pašvaldības administrācija. Bijusī Lietuvas zemnieku kooperatīva ēka „Lietūkis” – lai arī uzraksts uzkrāsots padomju laikos, tas tomēr spīd cauri. Mažeiķu Tuma-Vaižganta pamatskola (tagad Vītauta Klovas mūzikas skola) izcēlās ar stingriem noteikumiem – audzēkņiem bija pienākums reizi nedēļā iet pirtī un pat bija jāparakstās, ka viņi ieradušies.
Lietuvių nuolatos varžydavosi su latviais, vykdavo mini karai. Latviams stipriau sekėsi futbole ir jeigu būdavo tarpvalstybinės varžybos, jos dažnai išaugdavo iki muštynių.