Atgriezties atpakaļ maršrutāVāveles pilī meklēsim līdzības starp renesansi un modernismu. Pils pasāžas pagalma motīvus var aplūkot Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmijā (arh. Sławomir Odrzywolski). Art Deco stila skulptūra uz jumta, kas attēlo Sv. Bārbiju, kalnrūpniecības patroni (tēlnieks Stefans Zbigņevijs). Uzzināsim par lietuviešu ģeologu, Santjago universitātes rektoru Ignas Domeika, kurš ir atradis 27 jaunus minerālu veidus. Ieejot Krakovas Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmijā, jūs jutīsities it kā nokļuvuši renesanses laika pils pagalmā.
Gdaņskas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, arhitektūras vēsturnieks dr. Michał Pszczółkowski: ,,Modernā arhitektūra, īpaši Krakovā, ļoti bieži balstās uz Vāveles arhitektūru, kam ir nozīme Polijas kultūrā un vēsturē“. Jūs uzzināsiet par unikālo ,,nacionālā" modernisma stilu, kas piemīt Krakovas arhitektūras skolai. Jūs dzirdēsiet leģendu par pilsētas dibinātāju Kraku un pūķi, kurš dzīvoja blakus Vāvela kalnam.
Apdrošināšanas kompānijas dzīvojamā māja, ko sauca par ,,kristāla māju“ – gaida unikāla ekskursija.
Jogailas universitātes bibliotēka (arch. Wacław Krzyżanowski). VDU vēsturnieks dr. Kastytis Antanaitis: ,,Karalis Jogaila veidoja fondu, lai studenti no Lietuvas varētu mācīties Krakovas universitātē, kas kļuva par pirmo lietuviešu universitāti“. Tā ir viena no senākajām universitātēm Centrāleiropā. Šeit mācīja pusotra tūkstoša slavenu lietuviešu – no Abraomas Kulvietis līdz Sofija Kymantaitė-Čiurlionienė.
Jogailas universitātes profesoru māja, kas tika saukta par ,,zārku“ vai par ,,melno māju“. Krakovas nacionālais muzejs. Un Venecijas ielas dzīvojamās mājas.
Ceļosim pa ,,Triju dzejnieku“ aleju – pa trim ielām, kas nosauktas slavenāko Polijas dzejnieku vārdos – J. Slovacki, A. Mickevičius – vārdā. Aleja ir bagāta ar Starpkaru laika modernisma ēkām. Pacelsimies ar autentisko ,,profesoru" nama liftu, kas, tāpat kā pati kāpņu telpa, ir daudzstūra formas. Mūs aicinās ciemos Jogailas universitātes profesore, rakstniece Marta Wyka, kura dzīvo sava tēva, universitātes profesora, dzīvoklī. Pētot Česlova Miloša daiļradi, profesore dažas reizes ir apmeklējusies Lietuvā. Jūs dzirdēsiet fragmentus no profesores sarakstītās grāmatas, kurā viņa aprakstīja savas mājas vēsturi. Jūs atklāsiet, ka divdesmitā gadsimta sākumā pa Venēcijas ielu tecējusi upe. 
Ja lietuviešiem nacionālā lepnuma simbols bijis Vytauto Didžiojo Kara muzejs, tad poļiem – Krakovas muzejs.
