Starpkaru laika Polijas „logs uz pasauli“.
Bankas darbinieku dzīvoklis (arh. Stanisław Ziołowski) – tajā laikā lielākā un modernākā māja Polijā. Gdiņas osta (inž. Tadeusz Wenda) – Starpkaru laikā kļuva par lielāko ostu Baltijas jūrā. Kuģu pasažieru terminālis (arh. Dyckerhoff & Widmann) - emigranti no šejienes brauca ar transatlantiskajiem kuģiem. Ostas noliktava Nr. 5 (inž. Konstantyn Jaskulski).
Noskaidrosim, ka Gdiņā ir Kauno iela, un blakus tai arī Varėnos, Druskininkų un Klaipėdos ielas, bet otrā pusē – Algirdo, Vytauto un Gražinos ielas. Mēs dzirdēsim, ka Gdiņas vēsture aizsākās kartēziešu klosterī. Blakus Bankas darbinieku mājai tika uzcelta viena no pirmajām pazemes garāžām Polijā. Gdiņas ostas pasažieru termināļa stikla dzelzsbetona kupols ir tikai 6 cm biezs. Toreiz greznās mājās viesus sagaidījuši lifta strādnieki sarkanās jakās ar zelta krāsas pogām. Modernisma kāpņu vertikāle tika saukta par "termometru". Apmeklēsim mājas iedzīvotāju izveidoto patvertni-muzeju.
Toreizējā prese – Gdiņā arhitekti no ,,ķieģeļiem un cementa būvējuši kuģus sausumā“.
Mūsu mērķis – atrast ,,Kauņu“ Gdiņā. Un šeit, Gdiņā, 1920.gadā notika Polijas un jūras kāzas.
Jūrnieki, īpaši zviedri, grieķi, piešķīra Gdiņai savādu šarmu. Pat ekskursijas gāja no Varšavas, lai redzētu jūrniekus - nevis uz kuģiem, bet gan bāros.
Atgriezties atpakaļ
Par Bankas darbinieku māju – reprezentatīvās kāpnes arhitekti sauca par ,,dvēseli“. Savu ēku aizsargām, neko nemainām, tikai atjaunojam.