Atgriezties atpakaļKopš seniem laikiem Daugavpilī kopā dzīvojuši dažādu tautību un ticību cilvēki: vācieši, latvieši un poļi, krievi un ebreji. Par to liecina baznīcu kalns – vieta, kur tuvu viens otram atrodas četru konfesiju kristiešu lūgšanu nami. Vienības pils (arh. Verners Vitands) ir lielākā ēka Starpkaru Latvijā. Vienības tilts ar autentiskiem akmens balstiem. Zemes bankas nams (tagad pamests). Mūsdienīgākie dzīvokļi Daugavpilī.
Daugavpils pilsētas galva Jānis Volontas: ,,Vienības nams simbolizēs jaunā laikmeta garu un liecinās par latviešu tautas spējām un Latvijas mūžīgo spēku“. Latviešu biedrība ēku sauca par ,,mūžīgā latviešu gara templi“.
Uzkāpsim luterāņu baznīcas zvanu tornī un uzzināsim saglabājušā zvana vēsturi. Apgūsim latgaliešu valodu. Tāpat kā Žemaiši Lietuvā, arī latgaļi savu valodu neuzskata par dialektu. Latgales vēsturnieks Henrihs Somas stāstīs par saviem vecākiem, jaunības dziesmām un alus darīšanas rituālu. Lietuviešu izcelsmes Daugavpils universitātes studente Marija Vadišiutė ne tikai spēlēs akordeonu, bet arī pastāstīs par savu jaukto ģimeni.
Daugavpils universitāte un ,,Saulės“ skola Salienā.
Līdzīgi kā Kauņā, 19 gs. Krievijas impērijas valdība uzcēla cietoksni arī Daugavpilī. Stratēģiskā vieta vienmēr interesēja arī Lietuvu. Lietuvas varas iestādes Starpkaru periodā pretendēja uz Daugavpili. Starpkaru laikā Latvijas valdības prioritāte bija nacionālā izglītība, kas noveda pie poļu, ebreju un krievu skolu slēgšanas un latviešu skolu atvēršanas, kas veidoja tā saucamu ,,Gaismas ķēdi“. Viesosimies vienā no tādām skolām Salienā. Daugavpilī dzimis aktieris un režisors Solomons Michoels un gleznotājs Marks Rotko. Ciemosimies pie slavenā latviešu dzejnieks, tulkotājs un politieslodzītā Knuta Skujenieka, kurš pastāstīs sava ģimenes vēsturi, kas saistīta ar Lietuvu. Dzirdēsiet Salomėja Nėris dzejoļus latviešu valodā. 
