Atgriezties atpakaļStarpkaru laikā pirmais daudzstāvu dzīvojamo māju kvartāls (Józef Montwiło-Mireski rajons) - mūsdienīgi dzīvokļi ar visām ērtībām, ko iedzīvotāji sauca par "Paradīzi zemē".
Starpkaru laikā Lodza bija Polijas tekstilrūpniecības centrs, ko sauca par "poļu Mančestru". Strādnieki no visas Eiropas ieradās Lodzā, lai meklētu darbu. Kvartāla garāko māju tās formas dēļ sauca par "Zāģi". Ciemosimies pie šī kvartāla iedzīvotājas Voiceha Marija Tarševska, kura dalīsies atmiņās par bērnību kara un pēckara gados, stāstīs par savu tēvu, kurš atradās ieslodzījumā Aušvicā. Mākslas zinātniece Ana Ozaist-Pšybyla stāstīs sava vectēva ģimenes vēsturi. Klausīsimies fragmentus no Annas vectēva dienasgrāmatas
Polijas kristīgo jauniešu apvienības (YMKA) nams (arh. Wiesław Lisowski) – pirmais iekštelpu baseins. Tomašovo mākslīgā zīda rūpnīcas dzīvojamā māja (arch. Izaak Gutman) – grezns modernisms.
Pēc kara Lodza kļuva par Polijas neoficiālo "pagaidu galvaspilsētu". ,,Meyris pasāža“ – 19.gs pirmā privātā iela pilsētā ar maksas iebraukšanu, telefona līniju un kanalizāciju. YMKA nams bija aprīkots ar iekštelpu peldbaseinu un tika apsildīts ar gaisu. Uzzināsiet, ka Lodzā ir dzimis pasaulslavenais pianists Artūras Rubinšteinas. Lodzā dzīvoja arī lietuviešu mūziķa – skolotāja un komponista Vincas Bacevičius ģimene. A. Waida, K. Zanussi un R. Polaņski mācījās vienā no vecākajām un prestižākajām Lodzas kino skolām. Redzēsiet fragmentus no Lodzas ģimene kinoskolas absolventu uzņemtajām filmām. 
Uz šī parketa 1948. gadā Lodzas YMKA uzvarēja Polijas basketbola čempionātā.
Bija gāzes laternas. Vakarā iet cilvēks, ar tādu āķi paķer un iedeg, un rītā – izslēdz. Esmu daudz ceļojis pa pasauli, bet vienmēr šeit atgriežos. Tas ir kaut kas, ko es nevaru raksturot.
3. desmitgadē Polijas arhitektūrai bija raksturīgi atgriezties pie muižām, Zakopanes stila - pat Art Deco balstījās uz tautas tradīcijām. Un 4.des. Polijai ir pienācis laiks izplest spārnus, parādīties pasaulei.